Elektrovelosipēdi kļūst arvien populārāki, jo tie piedāvā videi draudzīgu un ērtu transporta iespēju. E-velosipēdu tirgus daļa 2022. gadā jau bija 48 procenti un noteikti turpinās pieaugt. Izvēloties piemērotu elektrovelosipēdu, jāņem vērā dažādi faktori, piemēram, motora pozīcija, akumulatora jauda, diapazons un lietošanas mērķis. Zemāk mēs sniedzam pārskatu par svarīgiem aspektiem, kas jāņem vērā, meklējot ideālo elektrovelosipēdu.

Kas ir elektrovelosipēds?

Elektrovelosipēds vai E-velosipēds ir būtībā velosipēds, kas aprīkots ar elektrisko motoru un uzlādējamu akumulatoru. Motors atbalsta braucēju, kad viņš pedāļo, un tādējādi atvieglo braukšanu kalnā vai pret vēju. Akumulators nodrošina enerģiju motoram un to var uzlādēt pie kontaktligzdas vai uzlādes stacijas. Elektrovelosipēdi ir pieejami dažādās versijās un izmēros, no pilsētas velosipēdiem līdz kalnu velosipēdiem un kravas velosipēdiem ar atšķirīgu motora atbalsta jaudu. Mūsdienās katra velosipēda veids ir pieejams arī ar palīgmotoru. Atbalsta līmeņa regulēšana parasti tiek veikta, izmantojot displeju uz stūres vai rāmja. Elektrovelosipēda izmantošana kā transportlīdzeklis ir daudz priekšrocību. Pirmkārt, E-velosipēdi ir videi draudzīgi, jo tie nerada emisijas. Turklāt ir iespēja papildināt savu velosipēdu ar palīgmotoru. Tomēr šajā gadījumā ir ļoti svarīgi noskaidrot, vai jūsu velosipēds ir saderīgs un kādā kategorijā tas iekļaujas pēc uzstādīšanas. Pārveidošanas komplekts ar motoru, displeju un akumulatoru ir pieejams jau no 250 eiro un ir izdevīga alternatīva jauna E-velosipēda iegādei. Pieejami ir pārveidošanas komplekti ar priekšējiem, vidējiem un aizmugurējiem motoriem.

Kādas ir atšķirības starp E-velosipēdu, Pedelec un S-Pedelec?

Lai gan ikdienas valodā termins E-velosipēds ir nostiprinājies visiem velosipēdiem ar palīgmotoru vai elektromotoru atbalstu, un parasti tas attiecas uz Pedelec, pastāv būtiskas atšķirības starp E-velosipēdu, Pedelec un S-Pedelec. Pamatā E-velosipēds var braukt arī bez pedāļu atbalsta, bet Pedelec un S-Pedelec braucējam pašam ir jāpedaļo, lai saņemtu atbalstu no motora. Ir svarīgi arī zināt, ka dažādām velosipēdu veidiem ar elektrisko motoru ir atšķirīgas likumdošanas prasības.

• E-velosipēdi brauc ar pogas spiedienu un pilnīgi bez muskuļu spēka. Bez pedāļu griešanas E-velosipēds paātrinās līdz 25 km/h. Tie tiek uzskatīti par motorizētiem transportlīdzekļiem un vairs nav velosipēdi, jo tie bez pedāļu griešanas sasniedz ātrumu virs 6 km/h. Tādējādi E-velosipēdam ir nepieciešama reģistrācija un vismaz mofa vadītāja apliecība. Motors nodrošina jaudu līdz 500 vatiem. Ja vēlaties braukt pa velosipēdu celiņu, jāpievērš uzmanība ceļa zīmei "E-velosipēdi atļauti" - tikai tad tas ir atļauts. Citādi jābrauc pa ielu.
• Pedeleci ir visizplatītākie elektriskie velosipēdi un piedāvā atbalstu pedāļu griešanā līdz 25 km/h. Protams, ir iespējams braukt arī ātrāk, bet tad vairs nav atbalsta no motora, un jāizmanto sava muskuļu spēks. Maksimālā motora jauda Pedeleciem ir 250 vati. Ar tiem drīkst braukt pa parastajiem velosipēdu celiņiem, jo tie likumdošanā tiek uzskatīti par velosipēdiem. Pedelec nav jāreģistrē. Lai gan nav obligāta ķiveres valkāšana, ieteicams valkāt aizsargķiveri. Īpaši nepieredzējušiem velosipēdistiem bieži notiek negadījumi.
• S-Pedeleci tiek uzskatīti par mazajiem motocikliem un piedāvā pedāļu atbalstu līdz 45 km/h. Braucējam pašam ir jāpedaļo, lai S-Pedelec varētu braukt. Tā kā likumdevējs tos vairs neuzskata par velosipēdiem, tiem ir īpaši noteikumi. Braucējiem jāuzliek apdrošināšanas numurs un nepieciešama vismaz motorolleru vadītāja apliecība (AM klase). Turklāt ir obligāti jāvalkā aizsargķivere. S-Pedelec nedrīkst braukt pa velosipēdu celiņiem. Motora jauda ir augstāka nekā Pedelec un var būt maksimāli 400% pedāļu atbalsts. Apgaismojumam jābūt stingri uzstādītam uz velosipēda.

Cik liels jābūt akumulatoram un kāds ir diapazons?

Pareizais akumulatora izmērs un ar to sasniedzamais diapazons ir atkarīgs no daudziem dažādiem faktoriem. Ja kāds veic daudz augstuma metru pretvēja apstākļos, nesot līdzi daudz bagāžas, pats nav viegls un riepas nav optimāli uzpumpētas, viņš neizbēgami patērēs vairāk akumulatora jaudas. Ja kāds sver maz un daudz brauc pa līdzenām vietām, viņš attiecīgi iegūs lielāku diapazonu no sava akumulatora. Lielākajai daļai Pedelecu ir litija jonu akumulators ar jaudu no 400 līdz 750 vatu stundām (Wh). Lielākajā daļā gadījumu ar to var veikt attālumu no 80 līdz 120 kilometriem. Ražotāju norādījumi ir tikai aptuveni rādītāji, kas attiecas uz ideāliem apstākļiem un reālajā dzīvē var tikt ņemti tikai kā orientieris. Atkarībā no velosipēda veida tiek uzstādīti dažādi jaudīgi akumulatori. Ja vēlaties veikt īpaši garus attālumus vai pārvadāt daudz svara ar savu E-kravas velosipēdu, tad divu akumulatoru sistēma, kas apvieno divus akumulatorus, lai palielinātu diapazonu. Tomēr velosipēds ar lielāku akumulatoru arī kļūst smagāks. Tādēļ sportiskā E-velosipēdā, kur svaram jābūt pēc iespējas mazākam, netiek uzstādīts tik liels akumulators kā E-MTB, kas paredzēts lietošanai kalnos.

Kur ir uzstādīts akumulators E-velosipēdā?

Akumulators var būt uzstādīts dažādos veidos uz velosipēda vai, ja tas ir Intube akumulators, pat stingri integrēts rāmī. Noņemams akumulators, piemēram, bagāžnieka vai rāmja akumulators, ir priekšrocība, jo to var pasargāt no ārējiem laika apstākļiem, jo akumulatori ir jutīgi pret karstumu un aukstumu. Noņemama akumulatora uzlāde ir ērta, jo to var viegli uzlādēt pie nākamās kontaktligzdas, neiztērējot vietu visam E-velosipēdam. Stingri integrēts akumulators ir gandrīz neredzams un nodrošina ierastu izskatu. Svara sadalījums un rāmja stingrība ir optimizēta, ja akumulators ir stingri uzstādīts rāmī, un tas ir labāk pasargāts no mitruma un netīrumiem. Tomēr no tā izrietīgais trūkums ir tas, ka uzlādes procesā ir nepieciešams vairāk vietas, jo akumulatoru nevar vienmēr izņemt. Ja nav iespējas uzlādēt velosipēdu dzīvoklī, pagrabā vai savā garāžā, velosipēds kopā ar akumulatoru jāuzlādē ārā, kas palielina zādzības risku un pakļauj velosipēdu laikapstākļiem.

Cik ilgi kalpo E-velosipēda akumulators?

Mūsdienu litija jonu akumulatoram nav atmiņas efekta un tas ļauj arī daļējas uzlādes. Tam no paša sākuma ir pilns potenciāls un to nav nepieciešams vairākkārt uzlādēt un iztukšot, lai sasniegtu optimālo veiktspēju. Lai pilnībā izmantotu akumulatora kalpošanas laiku, biežas īsas uzlādes cikli pirms katras braukšanas ir labākas nekā to pilnībā iztukšot un pēc tam atkal uzlādēt līdz maksimālajai jaudai. Pat ja E-velosipēds netiek izmantots ilgāku laiku, akumulatora uzlādes stāvoklis regulāri jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāuzlādē, lai izvairītos no dziļas izlādes. Akumulatora kalpošanas laiks parasti ir no 500 līdz 1000 pilnām uzlādēm un atbilst aptuveni 3 līdz 5 gadu lietošanas laikam. Šajā laikā var veikt daudz tūkstošu kilometru ar elektrovelosipēdu. Pat pēc tam akumulators joprojām nodrošina pietiekamu jaudu daudzām lietojumprogrammām. Ja tiek pievērsta uzmanība tam, lai akumulators nekad nebūtu pārāk ilgi tiešos saules staros vai ziemā pie mīnus temperatūrām ārā, var nodrošināt optimālu akumulatora darbību daudzus gadus.

Kādas motora veidi ir pieejami elektrovelosipēdiem?

Elektrovelosipēdiem ir trīs galvenie motora veidi: priekšējie, vidējie un aizmugurējie motori. Katram no motora pozīcijām ir savas priekšrocības un trūkumi. Vispopulārākais veids ir vidējais motors, kas atrodams lielākajā daļā augstas kvalitātes elektrovelosipēdu. Lētos E-velosipēdos bieži tiek uzstādīti priekšējie motori. Aizmugurējie motori galvenokārt tiek izmantoti sportiskos velosipēdos. Tā kā dažādām piedziņas metodēm ir savas priekšrocības un trūkumi, pirms tam ir jāizdomā, kādam mērķim galvenokārt izmantosiet E-velosipēdu.

• Priekšējais motors ir naba motors priekšējā ritenī, kas ir viegli uzstādāms un bieži tiek izmantots lētos E-velosipēdos. Var uzstādīt parastu rāmi, un ir iespējamas visas pārnesumu sistēmas ar ķēdi vai nabu, tostarp atpakaļgaitas bremze. Ņemot vērā augstāku motora svaru priekšējā ritenī, stūres īpašības nav optimālas. Var gadīties, ka uz nelīdzena seguma līkumā varat slīdēt. Tādēļ priekšējie motori galvenokārt atrodami Pilsētas velosipēdos, kas paredzēti asfaltam pilsētā.
• Lielākajā daļā E-velosipēdu ir sastopams vidējais motors. Piedziņa ir tieši savienota ar pedāļu asmeni, tādējādi nodrošinot ļoti labu jaudas pārnesi un augstu efektivitāti. Šī konstrukcija ar centrālo smaguma centru nodrošina dabisku braukšanas uzvedību un vieglu velosipēda apstrādi. Tas ir saderīgs ar dažādām pārnesumu sistēmām, un atpakaļgaitas bremze ir iespējama. Trūkumi ir tādi, ka nepieciešami īpaši rāmji vidējam motoram, kas var uzņemt palīgmotoru. Turklāt ķēdes un zobratu nodilums ir lielāks, jo uz šiem velosipēda komponentiem ir lielāka slodze.
• Elektrovelosipēdi ar aizmugurējo motoru ir ideāli sportiskiem velosipēdiem. Tas ļauj augstākas pārnesumus un trīs zobratu lietošanu. Kalnu braucienos aizmugurējā piedziņa sniedz skaidras priekšrocības, pateicoties grūdienam no aizmugures un labākai saķerei. Ar iebūvēto motora bremzi enerģijas atgūšana nodrošina, ka bremzējot akumulators tiek uzlādēts (rekuperācija). Motora trokšņu līmenis un ķēdes vai pārnesumu komponentu nodilums ir mazāks nekā abiem citiem motora variantiem. Tomēr trūkums ir tas, ka velosipēda smaguma centrs ir ļoti tālu aizmugurē, kas ir nelabvēlīgi, īpaši sarežģītos maršrutos.

Griezes moments pret pedāļu sensoru

Lai gan motora pozīcija un motora jauda ietekmē braukšanas sajūtu, vadība, izmantojot iebūvēto sensoriku, ir atbildīga par braukšanas sajūtu un atbalsta veidu braukšanas laikā. Pedāļu sensors mēra pedāļu griešanās ātrumu, atpazīst pedāļu griešanos un aktivizē motoru tikai pēc īsa aizkaves. Motors nodrošina maksimālo jaudu un paātrina līdz iepriekš iestatītajam atbalsta līmenim un maksimālajai ātrumam. Ja vēlaties uzsākt braukšanu kalnā, vispirms ir jāiegulda daudz muskuļu spēka, pirms pedāļu sensors aktivizē motoru un jūs saņemat atbalstu. Pamatā pedāļu sensora darbība rada mazāk dabisku braukšanas sajūtu. Tā kā neatkarīgi no tā, cik stipri jūs pedāļojat, jūs vienmēr saņemat atbalstu no palīgmotora, pedāļu sensors ir vairāk ieteicams mierīgām velosipēdu tūrēm, kurās svarīgi ir ērti un bez lielas piepūles sasniegt galamērķi. Ja vēlaties izmantot savu velosipēdu sportiskām aktivitātēm un uzlabot savu fizisko sagatavotību, ieteicams izvēlēties griezes momenta sensoru. Griezes momenta sensors mēra spēku, ko jūs izdarāt uz pedāļiem, un aktivizē motoru atbalstu, pamatojoties uz to. Tādējādi atbalsts var notikt bez jūtamas aizkaves. Ja kalnā jūs izdarāt īpaši daudz muskuļu spēka uz pedāļiem, jūs attiecīgi ātri un spēcīgi saņemat motora atbalstu. Ja jūs tikai viegli pedāļojat, tad arī no motora saņemat tikai nelielu palīdzību. Tādējādi rodas īpaši dinamiska braukšanas sajūta.

Cik daudz griezes momenta manam elektrovelosipēdam nepieciešams?

Griezes moments tiek mērīts ņūtonmetros (Nm) un norāda, cik daudz "griešanas spēka" elektriskais motors var radīt. Tas tieši ietekmē paātrinājumu un kāpšanas spēju velosipēdam. E-velosipēdi vispārējai lietošanai, piemēram, braucieniem uz darbu vai brīvā laika pavadīšanai, parasti ir aprīkoti ar motoriem ar griezes momentu no 40 līdz 60 Nm. Tas lielākajā daļā gadījumu ir pietiekami, lai nodrošinātu patīkamu atbalstu un tiktu galā ar mēreniem kāpumiem. Prasīgākām lietojumprogrammām, piemēram, kalnu riteņbraukšanai vai smagiem kravu pārvadājumiem (piemēram, kravas pārvadāšanai vai E-velosipēdiem lielākiem cilvēkiem) var būt nepieciešami jaudīgāki motori ar griezes momentu 70 Nm vai vairāk. Daži jaudīgi E-velosipēdu modeļi piedāvā pat motorus ar griezes momentu līdz 90 Nm vai vairāk. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka augstāks griezes moments nav obligāti labāks. Augsts griezes moments parasti nozīmē arī augstāku enerģijas patēriņu, kas var samazināt E-velosipēda diapazonu. Turklāt pārāk augsts griezes moments dažiem braucējiem, īpaši nepieredzējušiem, var būt grūtāk apstrādājams. Tādēļ ideālais griezes moments E-velosipēdam jāizvēlas, pamatojoties uz konkrētajām prasībām un braucēja spējām.